Arhīvs
Janvāris, 2018
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
Blogi, profesionālie blogeri un masu mēdiji
Publicēts 7. jūlijā, 2008.
Vienā manis apmeklētā interneta portālā izraisījās diksuija par blogošanu pret samaksu. Tāpēc izlēmu uzrakstīt īsu tekstiņu par šo tēmu. Es uzskatu, ka šajā sakarā uzreiz vajag diferencēt „profesionālus” blogerus no blogeriem, kuri ar savu blogu pelna naudu, bet nav „profji”. Tātad – te manas definīcijas:

Profesionāls blogeris visticamāk dzīvo no bloga ienākumiem. Lai šo paveiktu, blogam parasti ir jābūt ļoti apmeklētam – jo vairāk lasītāju, jo lielāki ienākumi. Cits variants būtu, ka kāds laikraksts maksātu par bloga rakstīšanu. Ņemsim Zviedriju kā piemēru – viens no vislasītākajiem blogiem ir kādas 17 gadus vecas meitenes blogs, kurā viņa raksta pārsvarā par modi. Viņa ir izveidojusi uzņēmumu, kas administrē reklāmu pārdošanu un produktu novietošanu, kā arī gādā par grāmatvedību un tamlīdzīgām lietām.

 

Cits piemērs ir zviedru humorists Alekss Šūlmans, kuru lielākais laikraksts – vakara avīze Aftonbladet – par krietnu naudu pārpirka no viņa toreizējās darba vietas. Cik no dažādiem interneta avotiem varēja izsijāt, laikraksts viņam maksāja mēneša algu 10 000 LVL apmērā. Viņa darba pienākumi? Uzturēt blogu un reizi nedēļā uzrakstīt sleju.

 

Saprotams, Latvijā tas pagaidāmi nav aktuāli – es nedomāju, ka par kādu blogu kāds maksātu kaut vai uz pusi tik lielu algu, bet šie divi piemēri, kurus es sīkāk apskatīšu, tomēr norāda uz iespējām no blogiem pelnīt – un pelnīt daudz!

 

Pirmajā gadījumā, ienākumus sastāda blogā izvietotas reklāmas, kā arī product placement – uzņēmumi tai meitenei samaksā naudu, aizsūta meitenei kosmētikas produktus vai kādu apģērbu, un viņa par to pozitīvi izteiksies. Uzņēmumi ļoti labi apzinās, ka caur viņas blogu pastāv lieliska iespēja sasniegt to tiešās mērķauditorijas - tāpēc viņi labprātīgi maksā.

 

Otrajā gadījumā A. Šūlmans bija interneta laikraksta Stureplan redaktors. Laikraksts ziņoja par uzdzīvi Stokholmas naktsklubu rajonā Stureplan un par ap to saistītām lietām (kinofilmu pirmizrādēm, slavenībām, glaunām mašīnām u.t.t.) – īsāk sakot, tas bija līdzīgs žurnālam Klubs, tikai bez puskailām meitenēm. Populārākā sadaļa bija tieši A. Šūlmaņa blogs, kas kādu laiku pat bija Zviedrijas lasītākais.

 

Bloga popularitāte galvenokārt balstījās uz A. Šūlmana ironisko stilu – viņš mācēja ļoti trāpīgā un asā veidā zākāt un izsmiet cilvēkus. Slavenības, pseidoslavenības, vispārēji idioti, ar ko viņš sastapās uz ielas, naktsdzīves „profili”, masu mēdiju pārstāvji – visas šīs kategorijas viņš ik dienu ņēma priekšā. Tā kā uzbraucieni, lai cik smieklīgi viņi nebūtu, dažreiz pat robežojās ar goda un cieņas laupīšanu, viņa blogs guva ievērību arī citos masu mēdijus. Publiskajā telpā sākās diskusijas par blogošanas ētiku. A. Šūlmaņa blogs kļuva par fenomenu, par cirku.

 

Laikraksts Aftonbladet saprata, ka tam blogam ir milzīgs potenciāls un uzskatīja, ka par 100 000 apmeklētājiem dienā ir vērts maksāt milzīgu naudu. Vai tas arī beigu beigās atmaksājās, vai nē, to mēs nekad neuzzināsim – bet fakts paliek, ka viena vakara avīze atalgoja personu, kuras reālais darba uzdevums bija rakstīt blogu.

 

Bet ko šie divi piemēri rāda par blogotāju neatkarību? Pirmajā gadījumā es uzskatu, ka tas vairs nav vērtējams par blogu, bet drīzāk par komerciālu mājas lapu. Par neatkarību, par personiskiem viedokļiem, vairs nevar runāt – meitene rakstīs par tiem uzņēmumiem, kas viņai maksās, viņa valkās tās drēbes, par kuru valkāšanu viņa saņems naudu un viss. Tas ir tīrs bizness.

 

Otrajā gadījumā, A. Šūlmans turpināja rakstīt savā ironiski apvainojošā stilā. Viņš sāka ņemt priekšā paša laikraksta žurnālistus, redaktorus un īpašniekus. Ne reizi vien viņu draudēja atlaist (pēc viņa paša vārdiem). Vai tas bija tikai triks, lai uzturētu interesi par blogu un viņa paša dzīvi, vai tā bija realitāte, nu, to mēs arī neuzzināsim, bet laikraksts regulāri cenzēja viņa ierakstus. Beigu beigās, pēc ilgas baumošanas, viņš beidza blogot priekš Aftonbladet.

 

Kā tad vērtēt šo gadījumu? Manuprāt – arī kā komerciālu pasākumu. Uzbūvējot savu bloga tēlu, viņš vienlaikus pārdevās. Viņš vairs nevarēja rakstīt brīvi, viņam tika uzdotas instrukcijas, viņu mēģināja pārvaldīt, kontrolēt. Zināmā mērā, tas jau notika arī laikrakstā Stureplan, bet, kad viņš kļuva par īstu blogera superzvaigzni, A. Šūlmans zaudēja savu neatkarību.

 

Šie ir tikai divi piemēri. Zviedrijā netrūkst profesionālu blogeru, un man domāt, ka ASV ir vēl jo vairāk „profju”. Bet ko tad šie piemēri mums pavēsta? Korelāciju starp lasītāju skaitu, ienākumiem un zaudētu brīvību. Jo vairāk cilvēki tevi lasa, jo vairāk tev jāpiestrādā pie sava bloga. Jo vairāk tu piestrādāsi pie sava bloga, jo vairāk tev būs nepieciešams no tā gūt ienākumus. Jo vairāk ienākumus tu gūsi, jo atkarīgāks tu kļūsi.

 

Padomājiet paši – ja tu pelni lielu naudu no reklāmām, vai, ja kāds tev maksā par bloga rakstīšanu, tad tu kļūsti atkarīgs. Tu kļūsti atkarīgs no uzņēmumiem, kuri pērk reklāmas vietu tavā blogā. Tas, saprotams, ierobežo tavu izteikšanās brīvību. Pēkšņi tu vairs neesi brīvs rakstīt par X vai Y, jo tās lietas sponsoriem nepatiks. Un vai tad tu tiešām nozāģēsi koka zaru, uz kuru pats sēdi? Protams, ka nē.

 

Tāpēc es uzskatu profesionālus blogus par tīriem komercpasākumiem. Izvērtējot to saturu, vienmēr ir jāpiedomā par aizmuguri. Atšķirībā no nekomerciāliem blogiem, nevar pieņemt, ka tās domas ir autora īstās domas, jo attiecīgais bloga ieraksts tikpat labi var būt kādas firmas vai interešu grupas pasūtījums. Lasot laikrakstu ievadrakstus ir svarīgi paturēt prātā konkrētā laikraksta politisko novirzi – tāpat lasot komerciālus blogus jāpatur prātā konkrētās personas monetārās intereses. Tātad – profesionāls blogotājs vispirms skatīsies uz komerciālām interesēm, kāpēc viņš nav neatkarīgs.

 

Bet kā tad ir ar personām, kuras gūst papildus ienākumus no blogošanas? Šajos gadījumos ir jāskatās uz ienākumu gūšanas metodiku. Ja kāds, piemēram, izmanto Google AdSense un saņem naudu no lasītāju labās gribas (sludinājumu klikšķināšanas), es nesaredzu nekādas problēmas – jo autors joprojām var rakstīt par jebko, kas viņam ienāk prātā. Toties, ja ienākumi tiek gūti caur product placement vai caur pastāvīgi apmaksātām reklāmām, ir pamats šaubīties.

 

Ja šo problemātiku ieliek plašākā kontekstā, tad izriet, ka blogus ir grūti pielīdzināt masu mēdijiem, kā daži pētnieki un teorētiķi to mēģina darīt. Ne tikai tāpēc, ka blogi parasti satur autora subjektīvos viedokļus, bet tieši dēļ peļņas faktoriem. Arī gadījumos, kad autors šķietami raksta par aktuāliem notikumiem, vai kaut vai recenzē restorānus, vienmēr pastāv šaubas par viņa neitralitāti un subjektivitāti. It īpaši gadījumos, kad blogs tiešām ir pietiekami lasīts, lai tā ieraksti gūtu jebkādu plašāku rezonansi.

 

Es nesaku, ka žurnālisti ir kaut kādas svētās govis, kas vienmēr seko subjektivitātes principiem, bet vienlaikus es nedomāju, ka blogus var salīdzināt ar masu mēdijiem. Blogi ir, un paliks, blogi – informācijas avots, kas bieži vien uztvers jaunākos notikumus pat ātrāk nekā „parastie” mēdiji, bet, informācijas avots, ko vajag vērtēt tikai un vienīgi kā blogu. Saprotams, mūsdienu digitalizētā pasaulē mijiedarbības starp blogiem, mēdijiem un patērētājiem kļūs arvien manāmākas, spēcīgākas un ietekmīgākas, un attīstību būs interesanti sekot, bet, es joprojām domāju, ka blogi kā blogi mēdijiem pielīdzināmi ilgu laiku nebūs. Ja nu vienīgais blogs attīstās par politisku portālu – bet tad mēs atgriežamies pie tā paša komerciālā faktora, par kuru runāju savos sniegtajos piemēros.


Komentāri (15)
Džerijs Šterns: Ē, a kas tev notika ar to sākotnējo nodomu - uzrakstīt ĪSU tekstiņu? :D
07/07/2008 19:29
Skujiņa blogs: Jauks raksts. Pats pēdējā laikā cenšos uzzināt vairāk par blogu kultūru, ja tāda protams ir. Sāku savu blogu rakstīt, jo gribējās izmēģināt, kā tas ir un ko man tas dos. Tagad blogs ir mani ierāvis sevī, jo ir vēlme komunicēt ar cilvēkiem. Bieži gadās, ka tas ir tikai vienpusēji (es rakstu, neviens nekomentē), bet esmu izpaudies.
Par komerciju blogos - pats teici, jo vairāk ieliksi darbu bloga popularizēšanā, jo vairāk gribēsi dabūt atpakaļ. Nekas slikts, ja tas maina bloga saturu par 20-30% (tikai interesantāk), bet ja mainās pa visiem 100% tad ir "!@#$!@$ vagā".
08/07/2008 10:03
Signis: Nedomāju, ka tā saucamos īstos masu mēdijus vada citi likumi.
08/07/2008 11:48
Savanna: Labs raksts.
08/07/2008 11:50
Dainis: Labs apraksts, bet vai ar linkiem uz rakstā pieminētajiem blogiem vari padalīties?
08/07/2008 12:42
Andris Kangeris: Skujiņa:
Tā jau ir - cilvēki labprāt lasa, bet nekomentē.

Dainis:
Tā meitene: http://www.blondinbella.se/

Šūlmans tagad pats izveidojis savu humora lapu, viņa pašreizējais blogs ir atrodams:
http://www.1000apor.se/blogs/alex

Viņa vecais vairs, cik es zinu, nav netā.
08/07/2008 15:24
O.M.: ;)

Interesanta publikācija (manuprāt) tencinu par smeķi!

T.i. - interesanta blogera humorista tēmas dēļ. Arī dēļ tam, ka šajā "valstī" līdz tādam līmenim (t.sk. - gan sabiedrības atsaucības, gan producentu profesionalitātes ziņā) vēl mēreni patālu. T.i. - ja vispār ko tādu ŠEIT var prognozēt sagaidāmu "pārskatāmā perspektīvā"...

Savukārt, attiecībā uz minētā meituka komercaktivitātēm - nekā oriģināla (manuprāt): plašpatēriņa produktu standarreklāma (šajā gadījumā - bloga versijā).
08/07/2008 20:55
Andris Kangeris: OM: Nu, Tev jau vajadzētu būt visām iespējām izsisties kā pirmais humora sfērā .lv :D

Par to meiteni - lieta jau tāda, ka viss sākās kā parasts blogs. Tikai pēc laika tas attīstījas komercpasākuma virzienā.

Un par ko es nupat tikai iedomājos - zināms šķiru aspekts pastāv arī šeit. Šūlmaņa tēvs bija pazīstams masu mēdiju inovators (vai kas tamlīdzīgs), māte arī strādājusi tajā vidē - sanāk, puisim kontaktu netrūka, varēja viegli izsisties.

Meitene savukārt nāk no salīdzinoši turīgas ģimenes, tēvs uzņēmējs vai biznesmenis vai kas tamlīdzīgs. Saprotams, ka tad viss mārketings kļūst daudz vienkāršāks, jo aiz viņas stāv cilvēki, kas to visu lietu pārzin.

Tāda zinā cits ļoti itneresants piemērs ir blogs Belle de Jour. Tā bija britu meitene - augsti izglītota, rakstīja ļoti labi, ļoti gudra - kura rakstīja par savu dzīvi kā prostitūtu Londonā. Viņa pati to izvēlējās - un viņas popularitāte pieauga. Pēc kāda laika, kāda izdevniecība viņas blogu izdeva grāmatas formātā - grāmata kļuva ļoti populāra. Tagad pat uztaisīts seriāls TV, kas uz to visu balstās.]

Bet arī viņai bija šis tas jāuzdod - kādu pusgadu-gadu viņa neblogoja, jo it kā nodarbojās ar citām lietām. (Kopš viņa kļuva rakstniece, viņa vairs ar prostitūciju nenodarbojas, jo dzīsla - nauda - vairs nav, viņa pietiekami bagāta kļuvusi no rakstniecības).

Un runājot par Latviju - manuprāt, .lv piem. Zviedrijai atpaliek par kādiem trim gadiem attiecībā uz interneta lietām. Ne jau tehniskām, tur jau drīz Latvija būs tikpat augstā līmenī, bet tieši uz naudas pelnīšanu netā etc etc.
08/07/2008 21:17
O.M.: Andrim:

---Nu, Tev jau vajadzētu būt visām iespējām izsisties kā pirmais humora sfērā .lv :D---

;)))

Teorētiski - iespējams, ka vajadzētu būt u.t.t. (tas gan nav mans subjektīvs "pašnovērtējums" - to visai regulāri pauž ļaudis, kuru viedokli respektētu jebkurš sakarīgi domājošais, jo - šamie "pazīst drēbi", kā saka).;)

Savukārt, reāli - ir tomēr tieši tā, kā ziņoju: šī "valsts" nav tā dimensija, kurā pat visloģiskākās un visobjektīvāk argumentētāss teorijas "strādā" praksē, arī šajā gadījumā. Tā nu vi'š i', ko šam padarīsi... Blakusminot - labprāt atzīšu, ka esmu kļūdījies, ja tā sanāktu (piemēra pēc - ja kāds gana profesionāls producents / projektu attīstītājs iespētu to, ko neesmu jaudājis līdz šim; lai gan - nevarētu teikt, ka neesmu mēģinājis: pat vairākkārt un visai nopietni "koncentrējoties uz mērķi"... laikam jau "Šūlmaņu famīlijas faktora" un taml. "komponentu" deficīts attiecīgajās "prodžekta fāzēs", tomēr...).;)

---lv piem. Zviedrijai atpaliek par kādiem trim gadiem attiecībā uz interneta lietām---

;)

Manuprāt - tieši tehniskā līmenī varbūt tas šīs "valsts" atpalicības cipars (3 gadi) arī "nāk krsatā", labākajā gadījumā. Savukārt - iekš visa pārējā mēs šajā pašreizējā Muļķu Zemē esam stipri vien ne tikai zem brīvās (ulmaņlaiku) Latvijas līmeņa (pagājušā simteņa 35-40 gadi), bet - pat zem vairuma kādreizējo padumjo republiku pašreizējā līmeņa, diemžēl. Un tas, kā noprotams, nav gadu, bet gan paaudžu jautājums. Un, galvenais - nav atsevišķu stagnējošu "tautsaimniecības" segmentu, bet gan - visas SISTĒMAS (kā tādas, šajā zemē parazitējošās / šajā "valstī" varu turošās) problēma. Arī tāpēc, ka naudas pelnīšana netā ir reāla štelle (Tev taisnība), bet - tikai brīvajā pasaulē: šajā "valstī" tas (tieši tāpat, kā daudz kas cits) absolūti "nerullēs" tikmēr, kamēr būs tā, kā ir pašreiz.

Nu, rau - šitentā, apmēram.;)
09/07/2008 02:26
kas: Kļūda: seko subjektivitātes principiem

Cik saprotu dzīvo Zviedrijā... Latvijā adsense praktiski neeksistē. Cik esmu lasījis no blogeriem kas mēģinājuši to lietot - santīmi mēnesī. Izplatīts ir textads.lv, bet neesmu droš vai blogeru vidū. Jebkurā gadījumā ienes vairāk naudu nekā adsense, kurš rāda poļu reklāmas latviešu lapās... Pat ja runa ir par 2 santīmiem mēnesī no adsense un 10 santīmiem mēnesī no textads ;)) Man nav bloga, bet ir adreses, kur lietoju textads, par naudas pelnīšanu arī pēdējo nevar nosaukt (aliņam sanāk), bet atkal jau - labāk Latvijā nekā google adsense.
09/07/2008 02:52
Latweets: <i>„profji”</i>

Pie šī vārda es pārstāju lasīt.
10/07/2008 16:07
n4: Tapat visi pagrides muzikji, kas kadreiz ar putam uz lupam lamaja komerciju, tag filmejas reklamas, poze bernu zurnalos utt. Tas pats Gustavo produce PV albumu..
10/07/2008 18:45
es: iespeja nopelnit ......
nac un pievienojies .. ;)
http://www.naudina.lv/index.php?ref=labaizz4
31/12/2008 16:19
boold: Cik man zinām in da america jau sen piekopj praksi, kad labiem blogeriem profiem jebšu labiem atsauksmju rakstītājiem tiek maksāts. Tas ir viens no veidiem, kā informēt noteiktu cilvēku grupu par kādu preci vai pakalpojumu. Manuprāt, ir tikai neliela daļa blogeru iesācēju, kas raksta ar mērķi pelnīt naudu. Ja blogam ir panākumi, respektīvi, cilvēki to regulāri apmeklē un lasa, tad arī uzņēmumi ir ieinteresēti, ka šie atsauksmju devēji jeb blogotāji dod pozitīvas atsauksmes. ir tikai neliela daļa cilvēku, kas vēlas palikt personības, ar savu viedokli, uzskatiem un bīvi tos izpaust, taču lielākā daļa visticamāk par naudu rakstīs pozitīvas atsauksmes. Like: we all need a leader! It's good to have one! :)
09/07/2009 10:31
finepix: Sveiki!
Jau vairāk nekā pus gadu sērfoju internetā, cenzdamies nopelnīt kādu kabatas naudu. Izmēģināju visdažādākās adreses gan latviešu, gan ārzemju, bet visas manas pūles neatmaksājās...līdz visbeidzot es neuzdūros uz Isabelmarco. Tas ir maksājošs saits ar vairāk nekā 50 reklāmām (arī bez ieguldījumiem var nopelnīt labu naudu). Pats sāku neieguldot neko un pirmo izmaksu cītīgi vācu 2 nedēļās ($10 – min izmaksa) pavisam reāli, tad par nopelnīto naudu pakāpeniski pēc katras izmaksas iegādājos refus un Premium kontu. Tagad esmu saņēmis jau daudzas izmaksas apm. $280 un tas ir kļuvis par patīkamu diezgan vieglu ienākumu veidu. Netērējiet savu laiku un pacietību ložņājot pa citiem PTC saitiem tērējot gan laiku, gan savu pacietību bet gan reģistrējieties http://isabelmarco.com/?r=finepix un sāciet veidot savu mazo biznesu!!! Veiksmi!!!
25/11/2009 11:32
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: